Siekalu dziedzeru ultrasonogrāfija ir ātrs, drošs un nesāpīgs diagnostikas izmeklējums, kas ļauj izvērtēt siekalu dziedzeru struktūru, apasiņošanu, atklāt siekalu dziedzeru veidojumus un noteiktos gadījumos atklāt dažādas saslimšanas.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī informācija ir paredzēta tikai izglītojošiem nolūkiem. Tā nav medicīniska konsultācija un neaizstāj speciālista konsultāciju. Vienmēr konsultējieties ar sertificētu medicīnas profesionāli, lai saņemtu konsultāciju, individuālu situācijas izvērtējumu un atbilstošu ārstēšanas plānu.

Siekalu dziedzeru anatomija un fizioloģija

Siekalu dziedzeri ražo siekalas, kas satur dažādus enzīmus (piem., amilāzi), elektrolītus, proteīnus, antibakteriālas vielas, palīdzot pārtikas sagremošanai, mitrinot mutes gļotādu, aizsargājot mutes dobuma veselību un zobu veselību.

Siekalu dziedzeri – zemmēles siekalu dziedzeris, zemžokļa siekalu dziedzeris un pieauss siekalu dziedzeris (attēls no – Goran tek-en, CC BY-SA 4.0 https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0, via Wikimedia Commons)

Cilvēkam ir trīs pāri lielo siekalu dziedzeru:

  • Pieauss dziedzeri (parotīdie dziedzeri) – lielākie siekalu dziedzeri, kas atrodas zem un priekšā ausīm.
  • Zemžokļa dziedzeri (submandibulārie dziedzeri) – atrodas zem apakšžokļa.
  • Zemmēles dziedzeri (sublingvālie dziedzeri) – lokalizēti zem mēles.

Ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā labi var izvērtēt pieauss siekalu dziedzerus un zemžokļa siekalu dziedzerus, savukārt, zemmēles siekalu dziedzeru izvērtēšana var būt apgrūtināta, jo tiem priekšā var būt apakšžoklis, kas apgrūtina to vizualizāciju.

Kad nepieciešams veikt siekalu dziedzeru ultrasonogrāfiju?

Uz izmeklējumu parasti nosūta ģiemenes ārsts, iekšķīgo slimību ārsts (internists), sejas – žokļu ķirurgs, vai otorinolaringologs (LOR). Sūdzības ar kuram šie speciālisti nosūta uz siekalu dziedzeru ultrasonogrāfiju var būt:

  • Pietūkums, sāpes vai diskomforts siekalu dziedzeru apvidū, īpaši ēšanas laikā,
  • Aizdomas par akmeņiem siekalu izvadkanālos (sialolitiāze),
  • Veidojumi vai cistas kakla vai žokļa rajonā,
  • Atkārtoti vai hroniski iekaisumi (sialoadenīts),
  • Autoimūnas slimības, piemēram, Sjēgrena sindroms,
  • Onkoloģiskas saslimšanas anamnēze – kontroles vai profilaktiskai izvērtēšanai.

Kā sagatavoties siekalu dziedzeru ultrasonogrāfijai?

Siekalu dziedzeru ultrasonogrāfijai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās. Izmeklējums ir pilnībā nesāpīgs, un nav jāierodas tukšā dūšā.

Kā norisinās siekalu dziedzera ultrasonogrāfijas izmeklējums?

Pacients guļ uz muguras, atliecot galvu nedaudz uz mugurpusi. Radiologs uzklāj ultraskaņas gēlu uz ādas siekalu dziedzeru rajonā un ar zondi veic skenēšanu, monitorā vērojot attēlus. Procedūra ilgst no 10 līdz 25 minūtes. Pēc izmeklējuma saņemsiet skaidrojumu par siekalu dziedzeru stāvokli un (ja tādi nepieciešami) nākamajiem soļiem.

Ko var redzēt siekalu dziedzeru ultrasonogrāfijā?

Sialolitiāze (akmeņi)

Siekalu dziedzeru akmeņi visbiežāk lokalizēti apakšžokļa jeb submandibulārajos dziedzeros. Tie var izraisīt sāpes un var radīt iekaisumu.

Paplašināts zemžokļa siekalu dziedzera izvads ar lielu akmeni izvadā (Attēls no – Maulik S Patel, Radiopaedia.org. From the case rID: 12688)

Ja ultrasonogrāfijas laikā akmeņus neredz, bet pastāv izteiktas aizdomas par siekalu dziedzeru akmeņiem, tad papildus var veikt datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansei kakla audiem.

Sialoadenīts (jeb siekalu dziedzera iekaisums)

Var veidoties arī siekalu dziedzera iekaisums. Iekaisuma gadījumā siekalu dziedzeris var palikt tūskains, sāpīgs un noteiktos gadījumos āda virs iekaisušā siekalu dziedzera var būt siltāka.

Labajā pusē zemžokļa siekalu dziedzeris ir iekaisis – tūskains, palielināts (RT SMG) un salīdzinājumam kreisajā pusē (LT SMG) siekalu dziedzeris ir parasta izmēra, bez iekaisuma pazīmēm (attēls no – Rania Adel Anan, Radiopaedia.org. From the case rID: 156654).

Neskaitot akmeņus, siekalu dziedzera iekaisumu var izraisīt vairāki faktori, piemēram:

  • Vīrusu infekcijas, piemēram, epidēmiskā parotīta vai koksaki vīrusa infekcijas,
  • Bakteriālas infekcijas (īpaši pie samazināta mutes dobuma higiēnas vai pēc operācijām),
  • Autoimūni procesi, piemēram, Šegrēna sindroma gadījumā, kad imūnsistēma “uzbrūk” siekalu dziedzeriem,
  • Dziedzera izvada obstrukcija, piemēram, mehāniska bojājuma rezultātā,
  • Radiācijas iedarbība, radioterapija galvas un kakla rajonā var bojāt dziedzera audus,

Labdabīgi vai ļaundabīgi siekalu dziedzera audzēji

Siekalu dziedzeros var novērot arī dažādus veidojumus. Tie var būt gan labdabīgi un nekaitīgi audzēji, gan tādi audzēji, kuru ārstēšanai ir nepieciešama papildu izmeklēšana un iespējams biopsija (jeb neliela audu parauga paņemšana).

Histoloģiski pierādīta pleomorfa adenoma – labdabīgs siekalu dziedzera audzējs (attēls no – Case courtesy of Maulik S Patel, Radiopaedia.org. From the case rID: 30735).

Kopsavilkums par siekalu dziedzeru ultrasonogrāfiju

Ultrasonogrāfija ir ātrs, drošs un nesāpīgs diagnostikas izmeklējums, lai izvērtētu siekalu dziedzeru struktūru un funkciju, atklātu iekaisīgas izmaiņas, cistas, akmeņus vai veidojumus, kā arī novērtētu limfmezglus ap siekalu dziedzeriem.

Nauris Zdanovskis radiologs

Dr. Med. Nauris Zdanovskis

Radiologs un invazīvais radiologs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi klīniskās un onkoloģiskās attēldiagnostikas jomā.