Vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija ir viens no visbiežāk veiktajiem ultrasonogrāfijas izmeklējumiem, jo tas salīdzinoši īsā laikā sniedz plašu informāciju par vēdera dobuma orgānu strukturālo stāvokli.
Šis izmeklējums ir ātrs, drošs un nesāpīgs, un to plaši izmanto gan diagnostikas, gan profilaktisko pārbaužu vajadzībām.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī informācija ir paredzēta tikai izglītojošiem nolūkiem. Tā nav medicīniska konsultācija un neaizstāj speciālista konsultāciju. Vienmēr konsultējieties ar sertificētu medicīnas profesionāli, lai saņemtu konsultāciju, individuālu situācijas izvērtējumu un atbilstošu ārstēšanas plānu.
Kādus orgānus izmeklē vēdera dobuma ultrasonogrāfijas laikā?
Vēdera dobuma ultrasonogrāfijas laikā tiek izmeklēti šādi orgāni:
- Aknas – tiek novērtēts aknu lielums, formu, struktūru, veidojumu esamību un iespējamās patoloģiskās izmaiņas. Aknu sonoelastogrāfijas gadījumā tiek novērtēta arī aknu cietība un tiek izvērtēta fibrozes pakāpe.
- Žultspūslis un žultsceļi – izvērtē žultspūšļa sieniņu, saturu (izvērtē vai nav redzami žultsakmeņi), iekaisumu vai citus patoloģijas.
- Aizkuņģa dziedzeris – iespēju robežās (jeb redzamības robežās) izvērtē aizkuņģa dziedzera struktūru, aizkuņģa dziedzera vada izmēru un veidojumu esamību. Aizkuņģa redzamību var ietekmēt vairāki faktori – gan pacienta individuālās anatomiskās īpašības, vēdera pūšanās un spēja aizturēt elpu. Parasti ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā redz daļu no aizkuņģa dziedzera.
- Nieres – izvērtē nieru izmēru, struktūru, nosaka vai nav urīna atteces traucējumu (jeb hidronefrozes/urostāzes), izvērtē veidojumu esamību (cistas, angiomiolipomas, citi labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji).
- Liesa – novērtē izmēru, struktūru, bojājumu un veidojumu esamību.
- Urīnvads un urīnceļi – ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā urīnvadam redz sākuma daļu un beigu daļu, savukārt, lai labāk varētu izvērtēt urīnpūsli – urīnpūslim ir jābūt uzpildītam.
- Citi audi un/vai asinsvadi – noteiktos gadījumos ir iespējams redzēt arī citus orgānus un patoloģijas, bet tā kā šiem citiem orgāniem un patoloģijām ir citas, specifiskākas izmeklēšanas metodes, tad ultrasonogrāfijas pielietojums to diagnostikā nav tik precīzs (piemēram, virsnieru patoloģiju noteikšanai precīzāka ir datortomogrāfija (saīsinājumā DT vai CT) vai magnētiskā rezonanse ar specifiskām sekvencēm (MR); dzemdi un olnīcas precīzāk var izvērtēt veicot ginekoloģisko ultrasonogrāfiju vai MR izmeklējumu).
Kad veic vēdera dobuma ultrasonogrāfiju?
Izmeklējumu parasti nozīmē ģimenes ārsts, internists (terapeits) vai citas specialitātes ārsts, ja ir šādas sūdzības:
- Ir sāpes vai diskomforts vēdera apvidū.
- Tiek novērotas gremošanas traucējumi, kā piemēram slikta dūša vai vemšana.
- Ir aizdomas par aknu, nieres vai aizkuņģa dziedzera slimībām.
- Klīniski nozīmīgas izmaiņas asins analīzēs.
- Ir aizdomas par žultsakmeņiem vai nierakmeņiem.
- Novēro neizskaidrojamu svara zudumu vai apetītes trūkumu.
- Ir nepieciešams uzraudzīt hronisku slimību gaitu (piemēram, hepatītu vai cirozi).
- Tiek veikta regulāra profilaktiskā veselības pārbaude.
Sagatavošanās vēdera dobuma ultrasonogrāfijas izmeklējumam
Lai nodrošinātu izmeklējuma precizitāti, pacientam būtiski ievērot ārsta norādījumus:
- Izvairieties no ēšanas 3-4 stundas pirms izmeklējuma, lai samazinātu gaisa daudzumu zarnās un uzlabotu redzamības kvalitāti.
- Izdzeriet pietiekami daudz ūdens, lai urīnvads un urīnpūslis būtu uzpildīts.
- Iespēju robežās izvairieties no produktiem, kas var izraisīt vēdera pūšanos, piemēram, gāzētiem dzērieniem, pārtikas produktiem ar augstu šķiedrvielu saturu.
Kā norit vēdera dobuma ultrasonogrāfijas izmeklējums?
Vēdera dobuma ultrasonogrāfijas laikā pacientam ir jāguļ uz muguras vai jāmaina pozas, ja nepieciešams. Uz izmeklējamās vietas tiek uzklāts gēls, lai nodrošinātu skaņas viļņu vadīšanu.
Vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfijas izmeklējums (Designed by Freepik)
Speciālists izmanto zondi, lai iegūtu attēlus reālā laikā. Procedūra ir nesāpīga un ātra.
Ko sagaidīt pēc izmeklējuma veikšanas?
Pēc izmeklējuma speciālists analizē iegūtos attēlus un sniedz detalizētu atzinumu par vēdera dobuma orgānu stāvokli. Ja tiek konstatētas patoloģijas, ārsts izskaidros nākamās darbības, kas var ietvert papildu izmeklējumus vai ārstēšanas plānu.
Radiologs un invazīvais radiologs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi klīniskās un onkoloģiskās attēldiagnostikas jomā.
Plašāk par sagatavošanos un biežām atradnēm
Veicot ultrasonogrāfijas izmeklējumus vairāk nekā 10 gadus, pacientu jautājumi, protams, atkārtojas, tāpēc šajā sadaļā mēģināsim apkopot visbiežāk uzdotos jautājumus un mēģināt tikt skaidrībā ar daļu no tiem. Šī sadaļa tiks pakāpeniski papildināta ar jauniem biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Kāpēc nedrīkst ēst pirms vēdera dobuma ultrasonogrāfijas izmeklējuma un kāpēc rekomendācijas atšķiras?
Ja iepriekš esat veicis ultrasonogrāfijas izmeklējumu vēdera dobumam, tad visticamāk esat dzirdējis stingru norādījumu, ka nedrīkst ēst 6-8 stundas līdz izmeklējumam. Ir dzirdēti gadījumi, kad pacientiem ir ieteikts 3 dienas atteikties no maltītēm, kas varētu provocēt gāzu veidošanos. Jāmin arī, ka daļai pacientu vēdera pūšanās ir izteiktāka tieši badošanās laikā. Realitātē taisnība ir pa vidu.
Ja pacients pirms izmeklējuma ir paēdis kārtīgu maltīti, tad, visticamāk, ka žultspūslis būs izdalījis visu žulti un būs sarāvies (dažreiz šādu terminu var izlasīt aprakstos). Rezultātā var būt situācija, ka žultspūslis ir tik ļoti sarāvies, ka to nav iespējams atrast veicot izmeklējumu. Ja izmeklējuma primārais mērķis bija žultspūšļa un žultsvadu izmeklēšana, tad diemžēl tā nebūs optimāla izmeklēšana.
Pēc ēšanas var būt arī izmaiņas kopējā žultsvada un mazo žultsvadu izmēros, kas noteiktos gadījumos var rezultēties papildus izmeklējumu nozīmēšanā. Mūsdienās netiek praktizēts, bet ir dzirdēti nostāsti, kā senākos laikos pacientiem lika apēst taukiem bagātu ēdienu un pēc maltītes izvērtēja izmaiņas žultspūslī un žultsceļos – mūsdienās šādi izmeklējumi rutīnā netiek veikti, jo to precizitāte ir apšaubāma!
Ir īss un konkrēts pētījums no 2003.gada – Vai ir nepieciešama badošanās pirms ultrasonogrāfijas izmeklējuma? Dalībniekus sadalīja 2 grupās – ēduši un neēduši pirms izmeklējuma. Galvenais secinājums – ultrasonogrāfijas attēlu kvalitātē nebija nozīmīgas atšķirības starp abām grupām.
Līdz ar to galvenais secinājums par ēšanu pirms USG izmeklējuma vēdera dobumam – nevajadzētu ēst tieši pirms izmeklējuma, bet nav nepieciešams arī 3 dienas iepriekš gatavoties. Ja nāksiet uz mūsu klīniku – rekomendējam neēst 3-4 stundas pirms izmeklējuma.
Kas ir žultspūšļa polipi un ko ar tiem darīt?
Žultspūšļa polipi ir bieži sastopami – dažādos pētījumos to prevalence (sastopamība) ir robežās no 5% līdz 15% (Wooil et al., Mellnick et al., Kamaya et al.). Latvijas kontekstā tas nozīmē, ka aptuveni starp 75 000 un 225 000 cilvēku varētu būt žultspūšļa polipi. Šāda izplatība ir vērā ņemama, tāpēc svarīgi ievērot aktuālās vadlīnijas, lai pacienti saņemtu savlaicīgu un pamatotu aprūpi, vienlaikus nepārslogojot medicīnas darbiniekus. Lasiet vairāk par žultspūšļa polipiem un to novērošanu.
Cik bieži ultrasonogrāfijā ir jākontrolē nieru cistas? Iepriekš man vēdera dobuma ultrasonogrāfijā rekomendēja kontrolēt katru gadu līdz mūža galam?
Vienkāršas, tipiskas, parastas nieru cistas parasti nav nepieciešams kontrolēt, taču noteiktos gadījumos, ja cistai ir aizdomīgas pazīmes, ir jāveic papildu izmeklējumi (datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse) vai arī jāveic kontroles ultrasonogrāfijas izmeklējums. Lai saprastu, kuras cistas ir jākontrolē un kuras nav ir izstrādāta Bosniak klasifikācija, kur atkarībā no cistas pazīmēm var tik rekomendēti papildus izmeklējumi vai atkārtota ultrasonogrāfija. Vairāk par Bosniak klasifikāciju varat izlasīt mūsu apkopojumā šeit.
Biežāk uzdotie jautājumi par vēdera dobuma ultrasonogrāfiju Rīgā (FAQ)
Vai vēdera dobuma ultrasonogrāfija ir sāpīga?
Nē, vēdera dobuma ultrasonogrāfija (USG) ir pilnīgi nesāpīgs un drošs izmeklējums.
Tas tiek veikts bez starojuma, izmantojot ultraskaņu, un nerada kaitējumu organismam.
Cik ilgi ilgst vēdera dobuma USG izmeklējums?
Vēdera dobuma ultrasonogrāfija parasti ilgst 15–25 minūtes.
Radiologa slēdziens tiek sagatavots un izsniegts uzreiz pēc izmeklējuma.
Kā sagatavoties vēdera dobuma ultrasonogrāfijai?
Lai vēdera dobuma USG būtu pēc iespējas precīzāka:
- Ieteicams neēst 3–4 stundas pirms izmeklējuma
- Nav nepieciešama īpaša diēta vairākas dienas iepriekš
- Var lietot medikamentus kā ierasts
Pareiza sagatavošanās palīdz precīzāk izvērtēt žultspūsli un žultsvadus.
Vai nepieciešams nosūtījums uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju Rīgā?
Nosūtījums nav obligāts, ja izmeklējums tiek veikts kā maksas pakalpojums.
Vēdera dobuma ultrasonogrāfiju Rīgā Medrad klīnikā iespējams veikt bez nosūtījuma.
Ko iespējams atklāt vēdera dobuma ultrasonogrāfijā?
Vēdera dobuma USG laikā iespējams izvērtēt:
- Aknas un to struktūru
- Žultspūsli un žultsvadus
- Aizkuņģa dziedzeri
- Liesu
- Nieres
- Lielos vēdera asinsvadus
Izmeklējums palīdz diagnosticēt žultsakmeņus, nieru cistas, iekaisuma izmaiņas un citas biežas patoloģijas.
Cik maksā vēdera dobuma ultrasonogrāfija Rīgā?
Vai vēdera dobuma ultrasonogrāfija palīdz, ja ir sāpes labajā paribē?
Jā. Sāpes labajā paribē bieži saistītas ar žultspūsli vai aknām.
Vēdera dobuma USG ir pirmās izvēles izmeklējums, lai noteiktu žultsakmeņus,
žultspūšļa iekaisumu vai citas strukturālas izmaiņas.
Vai ar ultrasonogrāfiju var noteikt žultsakmeņus?
Jā, ultrasonogrāfija ir ļoti piemērota metode žultsakmeņu diagnostikai.
Tā ļauj izvērtēt akmeņu klātbūtni, izmēru un iespējamās komplikācijas.
Vai vēdera dobuma USG var atklāt audzēju?
Ultrasonogrāfija var palīdzēt atklāt aizdomīgas struktūras aknās,
aizkuņģa dziedzerī vai citos orgānos. Ja nepieciešams, radiologs var ieteikt
papildu izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju (DT) vai magnētisko rezonansi (MR).
Vai vēdera dobuma ultrasonogrāfiju iespējams veikt bez rindas?
Pieejamos izmeklējuma laikus varat apskatīt tiešsaistes pierakstā.
Lai precizētu pieejamos laikus, aicinām sazināties ar Medrad klīniku.
