Lasīt vairāk:Arteriālā hipertensija – ilgstoši paaugstināts asinsspiediens un tā ietekme uz veselību
Arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens) ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs ilgstošs arteriālā asinsspiediena paaugstinājums virs starptautiski pieņemtiem normatīviem rādītājiem. Saskaņā ar ESC/ESH 2024. gada vadlīnijām, arteriālā hipertensija tiek definēta kā sistoliskais asinsspiediens ≥140 mmHg un/vai diastoliskais asinsspiediens ≥90 mmHg, noteikts atkārtoti miera stāvoklī vismaz divās dažādās vizītēs (vai apstiprināts ar mājas mērījumiem vai 24 stundu asinsspiediena monitorēšanu).
Paaugstināts asinsspiediens nav tikai “cipari uz aparāta”. Ja tas ilgstoši netiek kontrolēts, palielinās risks nopietnām saslimšanām – sirds mazspējai, infarktam, insultam un nieru bojājumam. Labā ziņa ir tā, ka šo risku lielā mērā var samazināt ar pareizu ārstēšanu un dzīvesveida izmaiņām.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī informācija ir paredzēta tikai izglītojošiem nolūkiem. Tā nav medicīniska konsultācija un neaizstāj speciālista konsultāciju. Vienmēr konsultējieties ar sertificētu medicīnas profesionāli, lai saņemtu konsultāciju, individuālu situācijas izvērtējumu un atbilstošu ārstēšanas plānu.
Kā tiek iedalīti asinsspiediena līmeņi?
Balstoties uz ESC 2024 vadlīnijām asinsspiediena līmeņi iedalās šādi:
| Asinsspiediena līmenis | Sistoliskais (mmHg) | Diastoliskais (mmHg) |
| Nav paaugstināts | < 120 | < 70 |
| Paaugstināts | 120–139 | 70-89 |
| Hipertensija | ≥140 | ≥90 |
Izolēta sistoliskā hipertensija tiek diagnosticēta, ja sistoliskais spiediens ≥140 mmHg, bet diastoliskais <90 mmHg – šī forma ir īpaši izplatīta gados vecākiem cilvēkiem.
Asinsspiediens ilgstoši >140/90 mmHg – vai tas ir bīstami?
Hipertensija bieži norit bez izteiktiem simptomiem. Tieši tāpēc to mēdz dēvēt par “kluso slepkavu” – orgānu bojājumi attīstās pakāpeniski un nemanāmi.
Tipiski paaugstināta asinsspiediena simptomi ir:
- galvassāpes,
- reiboņi,
- neskaidra redze,
- troksnis ausīs,
- sirdsklauves vai spiedoša sajūta krūtīs,
- elpas trūkums pie fiziskas slodzes
Taču asimptomātiska gaita ir biežāka, tāpēc svarīgs ir skrīnings un regulāra asinsspiediena kontrole, īpaši pēc 40 gadu vecuma vai pacientiem ar riska faktoriem.
Arteriālās hipertensijas patoģenēze un riska faktori
Hipertensijas attīstībā ir iesaistīti kompleksi mehānismi. Arteriālā hipertensija attīstās tad, kad asinsvadi ar laiku zaudē elastību vai to sieniņas sabiezē, kā rezultātā palielinās pretestība asins plūsmai. Šādā situācijā sirdij ir jāstrādā ar lielāku slodzi, lai uzturētu pietiekamu cirkulāciju, un tas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos.
Arteriālās hipertensijas veidošanās shematisks attēlojums (bilde veidota izmantojot Gemini MI attēlu ģenerēšanas rīku).
Galvenie predisponējošie faktori:
Arteriālās hipertensijas diagnostikas algoritms
Izvērtējot pacientu ar paaugstinātu asinsspiedienu, ārsta mērķis ir ne tikai apstiprināt diagnozi, bet arī saprast kopējo kardiovaskulāro risku.
Parasti diagnostika ietver:
- asinsspiediena mērīšanu miera stāvoklī,
- laboratoriskos izmeklējumus,
- EKG,
- ehokardiogrāfiju,
- vēdera dobuma ultrasonogrāfiju,
- kakla un galvas asinsvadu Doplera ultrasonogrāfiju,
- nepieciešamības gadījumā Holtera monitorēšanu.
Tas palīdz izvērtēt iespējamos sekundāros cēloņus, orgānu bojājuma pazīmes un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Arteriālās hipertensijas ārstēšanas principi
Dzīvesveida korekcija
Dzīvesveida izmaiņas asinsspiediena uzlabošanai (bilde veidota izmantojot Gemini MI attēlu ģenerēšanas rīku).
Daļai pacientu jau ar dzīvesveida izmaiņām var panākt būtisku asinsspiediena uzlabošanos:
- sabalansēts uzturs,
- ķermeņa masas normalizēšana (ĶMI <25 kg/m²),
- regulāras fiziskās aktivitātes,
- kvalitatīvs miegs,
- alkohola ierobežošana un smēķēšanas atmešana.
Medikamentozā terapija
Ja ar dzīvesveida maiņu vien asinsspiedienu neizdodas normalizēt, ārsts var nozīmēt medikamentus paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. Starptautiskās vadlīnijas iesaka vairākas zāļu grupas, kuras efektīvi pazemina asinsspiedienu un mazina sirds-asinsvadu slimību risku.
Ārstēšana ar medikamentiem tiek sākta, ja:
- ja asinsspiediens ≥140/90 mmHg,
- vai individuāli izvērtējot pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu (130–139/80–89 mmHg) un augstu kardiovaskulāro risku.
Bieži nepieciešama kombinētā terapija (divi vai trīs medikamenti vienā tabletē), lai sasniegtu mērķa spiedienu.
Internista loma arteriālās hipertensijas gadījumā
Mūsu klīnikā pieejama internista konsultācija, kuras laikā:
- tiek veikts asinsspiediena novērtējums,
- nozīmēti laboratoriskie un nepieciešamie instrumentālie izmeklējumi,
- tiek izstrādāts personalizēts ārstēšanas un uzraudzības plāns,
- pacients tiek izglītots par riska faktoru modifikāciju un terapijas nozīmi,
- tiek izvērtēta nepieciešamību pacientu nosūtīt uz konsultāciju pie kardiologa.
Dr. Lauma Zdanovska
Empātiska un individuāla pieeju katram pacientam. Uzskata, ka veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir cieša sadarbība un atklāta komunikācija.
Arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens) ir hroniska slimība, kas bieži norit bez pamanāmiem simptomiem, taču, ja to neārstē, tā var nopietni apdraudēt sirds-asinsvadu sistēmu un citus orgānus. Labā ziņa – paaugstinātu asinsspiedienu var kontrolēt. Ja to savlaicīgi atklāj un regulāri uzrauga, ir iespējams izvairīties no komplikācijām, uzlabot dzīves kvalitāti un dzīvildzi.
Piesakieties internista konsultācijai, lai savlaicīgi novērtētu asinsspiediena rādītājus un kopējo kardiovaskulāro risku. Jo agrāk sākta uzraudzība, jo lielākas iespējas ir novērst sarežģījumus.
Raksts sagatavots, balstoties uz ESC/ESH vadlīnijām un klīnisko pieredzi.
