Baltās vielas perēkļi jeb baltās vielas hiperintensitātes ir bieža atrade galvas magnētiskajā rezonansē (MR), īpaši pieaugot vecumam. Nelielas izmaiņas var atklāt nejauši arī cilvēkiem bez neiroloģiskām sūdzībām. Ja šādi vārdi ir jūsu slēdzienā, tie paši par sevi vēl nenozīmē smagu slimību. [6] [7]
Satraukums, lasot nepazīstamus medicīniskus terminus, ir saprotams. Šajā gadījumā vārds “perēklis” ir MR attēlā redzamās izmaiņas – nevis diagnoze. Lai saprastu tās nozīmi, radiologs un ārstējošais ārsts vērtē visu izmeklējumu kopā ar cilvēka vecumu, simptomiem (ja tādi ir) un slimību vēsturi.
Kas ir perēkļi? · Cik bieži tos atrod? · Ko vērtē radiologs? · Fazekas skala · Turpmākā rīcība · MR izmeklējums MRI.lv
Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī informācija ir paredzēta tikai izglītojošiem nolūkiem. Tā nav medicīniska konsultācija un neaizstāj speciālista konsultāciju. Vienmēr konsultējieties ar sertificētu medicīnas profesionāli, lai saņemtu konsultāciju, individuālu situācijas izvērtējumu un atbilstošu ārstēšanas plānu.
Kas ir baltās vielas perēkļi galvas MR?
Baltā viela satur nervu šķiedras, kas savieno dažādus smadzeņu apvidus. MR izmeklējumā daļa izmaiņu tajā redzama kā gaišāki laukumi T2 un FLAIR attēlos. Slēdzienā tos var saukt par T2/FLAIR hiperintensiem perēkļiem vai baltās vielas hiperintensitātēm. T2 un FLAIR ir dažādi MR attēlu iegūšanas veidi jeb sekvences. Vārds “hiperintenss” nozīmē, ka attiecīgā vieta šajos attēlos izskatās gaišāka; pats vārds nenorāda slimības esamību vai smagumu.
Ar sarkano aplīti apvilkts neliels, nespecifisks baltās vielas perēklis jeb baltās vielas hiperintensitāte.
Līdzīgs signāls var būt dažādas izcelsmes izmaiņām. Tādēļ ar vienu ekrānuzņēmumu vai perēkļu skaitu nepietiek, lai noteiktu cēloni. Lai nošķirtu baltās vielas signāla izmaiņas no citām atradēm, radiologs salīdzina vairākas MR sekvences. [1]
Cik bieži baltās vielas perēkļus atrod dažādos vecumos?
Baltās vielas hiperintensitāšu sastopamība palielinās līdz ar vecumu, taču nelieli perēkļi nav retums arī jauniem pacientiem. Precīzs biežums dažādos pētījumos atšķiras: to ietekmē dalībnieku vecums un veselība, MR attēlu iegūšanas metode un tas, cik sīkas izmaiņas radiologs uzskata par klīniski nozīmīgām.
| Pētījuma dalībnieki | Cik bieži konstatēja izmaiņas? |
|---|
44–48 gadi
428 dalībnieki no iedzīvotāju izlases | Aptuveni 51% dalībnieku konstatēja baltās vielas hiperintensitātes, tostarp nelielus punktveida perēkļus. Wen un līdzautori, 2009 [6] |
60–90 gadi
1077 dalībnieki Roterdamas iedzīvotāju pētījumā | Aptuveni 95% dalībnieku konstatēja vismaz kādas baltās vielas izmaiņas dziļajā baltajā vielā vai pie smadzeņu vēderiņiem. de Leeuw un līdzautori, 2001 [7] |
Divu atsevišķu iedzīvotāju pētījumu piemēri. Rādītājs 60–90 gadu grupā attiecas uz visu pētījuma grupu kopā, nevis uz katru vecumu atsevišķi.Šie procenti raksturo atrades biežumu, nevis smagas slimības biežumu. Neliels, nejauši atrasts perēklis un plašas, saplūstošas izmaiņas nav vienāda atrade. No perēkļu esamības vai to skaita vien nevar secināt, ka cilvēkam ir vai nākotnē noteikti būs multiplā skleroze vai demence. Nozīme ir izmaiņu raksturam un cilvēka veselības kopainai. [3] [4]
Ko radiologs analizē, redzot baltās vielas perēkļus?
Radiologa darbs ietver atrades raksturošanu un iespējamās izcelsmes izvērtēšanu. Galvenais jautājums: kā perēkļi izskatās, kur tie atrodas un kā šī kopaina saistās ar pacienta simptomiem un slimību vēsturi?
- Izvietojums. Vai perēkļi atrodas dziļajā baltajā vielā, pie smadzeņu vēderiņiem, tieši pie garozas, lielajā smadzeņu saiklī (corpus callosum), kas savieno abas puslodes, vai smadzeņu stumbrā?
- Forma un apjoms. Vai tie ir sīki punktveida, ovāli, atsevišķi vai saplūstoši? Kāds ir to sadalījums abās smadzeņu puslodēs?
- Signāls citās sekvencēs. Radiologs salīdzina atradi arī T1 un difūzijas attēlos un vērtē sekvences, kas palīdz pamanīt sīku asiņojumu pazīmes vai išēmiskas izmaiņas. Ja ievadīta kontrastviela – vērtē arī kontrastvielas uzkrāšanos perēkļos.
- Citas atradnes. Vai redzamas arī agrāku nelielu dziļo smadzeņu audu bojājumu atstātas dobumveida izmaiņas (lakūnas), mikroasiņojumi (jeb mikrohemorāģijas) vai smadzeņu tilpuma samazinājums? Šī informācija palīdz izvērtēt kopainu.
- Dinamika. Vai salīdzinājumā ar iepriekšējo MR ir jauni perēkļi vai esošie perēkļi ir mainījušies?
Šāda sistemātiska pieeja palīdz izvairīties no secinājumiem, kas balstīti tikai uz gaišu punktu skaitu. Šīs pieejas pamatā ir starptautiski attēldiagnostikas standarti un vadlīnijas. [2] [3]
Kāpēc baltajā vielā rodas perēkļi?
Saistība ar mazajiem asinsvadiem. Īpaši vidējā un vecākā vecumā izmaiņas var būt saistītas ar smadzeņu sīko asinsvadu slimību. Nozīme ir tādām saslimšanām kā metabolais sindroms, insulīna rezistence, paaugstinātam asinsspiedienam un citiem asinsvadu riska faktoriem. Praktiski šī atrade var būt iespēja savlaicīgi parūpēties par asinsvadu veselību. Pētījumos vaskulāras baltās vielas izmaiņas saistās ar lielāku insulta un atmiņas vai domāšanas traucējumu risku, taču tā nav konkrētā cilvēka nākotnes prognoze. Individuālo nozīmi vērtē pēc izmaiņu apjoma un pārējiem riska faktoriem – asinsspiediena kontrole un veselīgi ikdienas paradumi ir lietas, ko var ietekmēt. [4]
Migrēna un nespecifiskas izmaiņas. Nelielus perēkļus var konstatēt cilvēkiem ar migrēnu vai pēc migrēnas lēkmēm, bez citām izteiktām neiroloģiskām sūdzībām. [3]
Iekaisīgas un citas slimības. Atsevišķos gadījumos perēkļu īpašības liek apsvērt demielinizējošu slimību – slimību, kurā bojāts nervu šķiedru apvalks – vai citus, retākus cēloņus. Ja slēdzienā minētas vairākas iespējamās diagnozes, tad parasti neirologs vai citas specialitātes ārsts izvērtēs nepieciešamību veikt papildus izmeklējumu, lai apstiprinātu vai izslēgtu šīs diagnozes.
Vai baltās vielas perēkļi nozīmē multiplo sklerozi?
Nē – perēkļu esamība vien multiplo sklerozi neapstiprina. Radiologs vērtē slimībai raksturīgu perēkļu izvietojumu un formu, bet neirologs šo atradi sasaista ar simptomiem, neiroloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem.
Nespecifiskus, sīkus perēkļus nedrīkst automātiski pielīdzināt demielinizācijai. Arī vienam “raksturīgam” attēlam nepietiek pašdiagnostikai – ir nepieciešams skatīt kopainu izvērtējos klīniskās sūdzības, sūdzību dinamiku, laboratorās analīzes u.c. [3]
Ko nozīmē Fazekas 1, 2 vai 3?
Fazekas skalu parasti izmanto, lai vizuāli raksturotu iespējami vaskulāras izcelsmes baltās vielas hiperintensitāšu apjomu. Tā nav universāla skala visu veidu perēkļu vērtēšanai. Sākotnējā piedāvātā skala atsevišķi vērtēja dziļo balto vielu un periventrikulārās izmaiņas – pie smadzeņu sānu vēderiņie. Mūsdienās radioloģiskajos aprakstos parasti tiek norādīts kopējais vērtējums, ko izsaka ar vienu skaitli. [5]
Fazekas skalas izmaiņu piemērs.
| Pakāpe | Dziļās baltās vielas izmaiņas | Izmaiņas pie smadzeņu vēderiņiem |
|---|
| 0 | Nav hiperintensitāšu | Nav hiperintensitāšu |
| 1 | Atsevišķi punktveida perēkļi | Plāna josla gar smadzeņu vēderiņiem vai “cepurītes” pie to ragiem |
| 2 | Perēkļi sāk saplūst | Gluds gaišāka signāla apvalks ap smadzeņu vēderiņiem |
| 3 | Plašas saplūstošas zonas | Neregulāras izmaiņas, kas sniedzas dziļajā baltajā vielā |
Fazekas 1 atbilst nelielām baltās vielas izmaiņām MR attēlos. To nozīmi ārsts izvērtē kopā ar cilvēka vecumu, sūdzībām, asinsvadu riska faktoriem un pārējām izmeklējuma atradēm. Fazekas pakāpe ir viena daļa no šī kopējā izvērtējuma.
Kā saprast slēdzienā lietotos vārdus?
“Nespecifiski” – attēlu pazīmes neļauj atradi pārliecinoši attiecināt uz vienu konkrētu slimību. Šis vārds pats par sevi nenorāda uz bīstamu slimību un nenozīmē, ka izmeklējums nav izdevies.
“Iespējami vaskulāras ģenēzes” – radiologs par ticamu uzskata saistību ar asinsvadu izmaiņām; formulējums joprojām jāvērtē klīniskajā kontekstā.
“Bez būtiskas dinamikas” -salīdzinājumā ar norādīto iepriekšējo izmeklējumu nav konstatētas būtiskas izmaiņas.
Konsultācijā varat jautāt: “Kāda ir ticamākā šo izmaiņu izcelsme? Vai tās varētu izskaidrot manas sūdzības? Vai vajadzīga papildu izvērtēšana?” Atbildes jābalsta uz visu izmeklējumu, nevis vienu slēdzienā lietotu vārdu.
Kāpēc svarīgi iepriekšējie MR attēli?
Iepriekšējie attēli ļauj atbildēt uz praktisku jautājumu: vai atrade ir stabila vai mainījusies? Salīdzināšanai vēlami paši izmeklējumu attēli, ne tikai slēdzienu teksti. Dažādi protokoli un attēlu izšķirtspēja var ietekmēt perēkļu redzamību; šķietami lielāks skaits ne vienmēr nozīmē patiesu progresēšanu. [3]
Nododot izmeklējumu izvērtēšanai, norādiet iepriekšējā MR datumu un vietu. Īsi aprakstiet arī simptomus un to sākumu. Tas palīdz radiologam atbildēt uz konkrēto klīnisko jautājumu.
Ko darīt pēc šādas atrades?
Ja perēkļi atrasti nejauši, nav jaunu neiroloģisku simptomu un ārsts nav norādījis uz steidzamu izvērtēšanu, atradi parasti var pārrunāt plānveida konsultācijā. Nejauši konstatētu, iespējami vaskulāru izmaiņu izvērtēšanu var sākt pie ģimenes ārsta vai internista: pārbaudīt asinsspiedienu, glikozes vielmaiņu, lipīdus un pārrunāt smēķēšanu. Ne katram cilvēkam ar šādu atradi nepieciešama neirologa konsultācija. Konsultācija ir nepieciešama netipiskas MR atrades vai neizskaidrotu vai strauji progresējošu neiroloģisku sūdzību gadījumā. [5]
Ikdienā noder regulāras, veselības stāvoklim piemērotas fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana un ar ārstu saskaņota asinsspiediena un citu riska faktoru kontrole. Nejauši konstatēti, iespējami vaskulāras izcelsmes baltās vielas perēkļi paši par sevi nav iemesls sākt aspirīnu vai citas asinsreci ietekmējošas zāles. Ja šādas zāles jums jau nozīmētas cita iemesla dēļ, nepārtrauciet tās bez ārsta norādījuma. [4]
Atkārtota MR nepieciešamību, laiku un kontrastvielas lietošanu ārsts nosaka pēc izmeklēšanas mērķa. Perēkļu esamība pati par sevi nenozīmē, ka MR jāatkārto katru gadu. Ja slēdziens rada jautājumus, pirmais solis var būt jau veikto attēlu un slēdziena pārrunāšana ar ārstu.
Ja pēkšņi rodas sejas asimetrija, rokas vājums vai runas traucējumi, zvaniet 113. Negaidiet plānveida konsultāciju vai MR pierakstu. NMPD: insulta atpazīšana.
Galvas MR izmeklējums Teika Plaza/MRI.lv un radiologa izvērtējums
Dr. Nauris Zdanovskis apraksta Teika Plaza/MRI.lv veiktos magnētiskās rezonanses izmeklējumus. Viņa ikdienas darbā būtiska vieta ir neiroradioloģijai un muskuloskeletālajai radioloģijai. Galvas MR analīzē svarīga ir perēkļu raksturošana, citu atradņu izvērtēšana un salīdzinājums ar iepriekšējiem attēliem, ja tie ir pieejami.
MR jau veikta, bet slēdziens rada jautājumus?
Par jau veikta izmeklējuma attēlu un slēdziena izvērtēšanu uzziniet MedRad radiologa konsultācijas aprakstā. Radiologs palīdz izskaidrot attēldiagnostikas atradi; neirologs vai ārstējošais ārsts to sasaista ar simptomiem un turpmāko ārstēšanas plānu.
Ja nepieciešama asinsvadu riska faktoru izvērtēšana, pieejama arī internista konsultācija Klīnikā “MedRad“.
Atsauces
[1] Wardlaw un līdzautori. Neuroimaging standards for research into small vessel disease and its contribution to ageing and neurodegeneration. Lancet Neurology, 2013.
[2] Duering un līdzautori. Neuroimaging standards for research into small vessel disease—advances since 2013. Lancet Neurology, 2023.
[3] Filippi un līdzautori. Assessment of lesions on magnetic resonance imaging in multiple sclerosis: practical guidelines. Brain, 2019.
[4] Wardlaw un līdzautori. ESO Guideline on covert cerebral small vessel disease. European Stroke Journal, 2021.
[5] Ottavi un līdzautori. Consensus statement for the management of incidentally found brain white matter hyperintensities in general medical practice. Medical Journal of Australia, 2023.
[6] Wen un līdzautori. White matter hyperintensities in the forties: their prevalence and topography in an epidemiological sample aged 44–48. Human Brain Mapping, 2009.
[7] de Leeuw un līdzautori. Prevalence of cerebral white matter lesions in elderly people: a population based magnetic resonance imaging study. Journal of Neurology, Neurosurgery & Psychiatry, 2001.
